|
|
Nesen „Krievu Latvija” mājas lapas forumā notika
saruna par to, kur Rīgā var ko nopirkt lētāk, un kāds ieteica tā
saucamo „Nakts tirdziņu”. Es nolēmu noskaidrot, vai tā ir taisnība.
Es noskaidroju, jā, ir tāds tirdziņš Daugavas krastmalā, netālu no
Centrāltirgus zivju paviljona, tas strādā visu diennakti. Tur tirgo
Latvijā izaudzētus dārzeņus. Patiešām, cenas tur ir 1,5 reizes
zemākas kā citur. Piemēram, kartupeļi tur maksā 8 santīmus, sīpoli –
20 santīmi, burkāni – 15 santīmi. Bet, lai iepirktos
par zemu cenu, uzreiz jāpērk daudz, piemēram, veselu maisu vai
vismaz vairākus kilogramus. Tur tirgojas
vienkārši lauku cilvēki, tāpēc var droši kaulēties par cenu.
Jāatzīmē, ka īsti Latvijā augusi dārzeņi bieži neizskatās
pievilcīgi, tie ir nosmērēti ar zemi un māliem, tie ir nākuši no
kādas Latvijas nomales, bet tie ir daudz garšīgāki, nekā tādi paši,
tīri un skaisti
 lielveikalā
– no Holandes vai Spānijas. Kāpēc tā? Man – pilsētas iedzīvotajam
tas ir noslēpums, bet
fakts paliek fakts. Savulaik es runāju ar kādu Latvijas fermeri no
Tukuma apkārtnes (starp citu, viņš savus dārzeņus tirgo Rīgas
tirgos), pats viņš ir moldāvs, viņam ir liela saimniecība, sava
zeme, daudz algotu darbinieku, (agrāk tos sauca par algādžiem).
Kopumā, moldāvi labi sevi pierādīja vēl padomju laikā, kad viņi
veselām brigādēm brauca uz Latvijas kolhoziem un
sovhoziem strādāt sezonas darbus (ravēt cukurbietes,
rakt kartupeļus).
Tādējādi, šis moldāvs teica, ka minerālmēslus to dārdzības dēļ
Latvijas zemnieki pašlaik izmanto maz. Arvien
vairāk kā mēslojumu izmanto vecos labos govju kūtsmēslus. Iespējams,
tas ir vietējo dārzeņu labākas garšas iemesls. Domīgs pametot
„Nakts tirgus” teritoriju, es pēkšņi izdzirdu stipru rūkoņu. No
sienas, no ventilācijas režģa plūda stipra silta gaisa plūsma. Uz
režģa sēdēja vīrs gados, acīmredzot, sildījās. Jā, novembra sākumā
Rīgā jūtama ziemas elpa, bet naktīs ir
salnas. |
Darīšanu dēļ man bija jāaizbrauc uz to Rīgas daļu,
ko sauc par Pārdaugavu vai krieviski – Zadviņje. Rīgas pilsētu divās
nevienādās daļās dala Daugavas upe (viņa arī – Zapadnaja Dvina)
Galvenā pilsētas daļa (lai jūs saprastu, tā ir daļa, kur atrodas
Vecrīga) ir Daugavas (Dvinas) labajā pusē, otra daļa - kreisajā
krastā, t.i., aiz Dvinas (krieviski - za Dvinoj). No šejienes krievu
nosaukums Zadviņje. Pārdaugavas rajonu
cara laikos sauca par vācu priekšpilsētu, jo šo pilsētas daļu tajā
laikā sev nolūkoja Rīgas pilsētas vācu kopiena. Starp citu, šodien
šo rajonu reti sauc par Zadviņje, bet arvien vairāk tāpat kā
latvieši – par Pārdaugavu. Akurātas divu-trīs stāvu mājiņas, kas
lielāko tiesu ir atdotas atpakaļ bijušo īpašnieku mantiniekiem,
nejaušam garāmgājējam tās rada priekšstatu par klusu provinciālu
Rīgas daļu. Pustukšas ieliņas, maz gājēju, maz mašīnu. Dzīve „kūsā”
tikai rajona vēsturiskajā centrā, bet tas ir
Āgenskalna
tirgus (foto).
Te apkārt tirgum ir daudz mazu veikaliņu, frizētavu, apavu labošanas
darbnīcu un ir pat banku filiāles. Tepat notiek trūcīgo vidū lielu
popularitāti ieguvusī regulāra bezmaksas labdarības zupas
izsniegšana. Toties manu uzmanību piesaistīja liels sludinājumu
dēlis pie tirgus ieejas (kaķēni, malka ar piegādi, bišu medus, vecas
mēbeles, darba meklējumi, palīdzība liekā svara zaudēšanā utml.)
Speciāli jums nofotografēju sludinājumu dēli
tuvāk (foto),
varbūt kādam no jums izdosies izlasīt kādu sludinājumu un pēkšņi
sagribēsies piezvanīt. |
|
Vairums no māju pagalmiem izskatās diezgan
nožēlojami, tomēr uz daudzām mājām ir plāksnītes, ka pagalms ir
privātīpašums un tur nedrīkst iet. (Kā, piemēram, šajā fotogrāfijā –
uzraksts latviešu valodā: „Privātīpašums. Ieeja aizliegta”).
Drīzāk tādi paziņojumi kalpo vietējo bezpajumtnieku
aizbaidīšanai, kas ir gatavi nakšņot jebkurā šķūnītī, ja tikai būtu
jumts virs galvas. Otrais variants – garāmgājēju atbaidīšanai, kas
garām ejot tā arī cenšas nokārtoties jūsu pagalmā. Rīga (vēl jo
vairāk Pārdaugavā) praktiski nav sabiedrisko tualešu, tāpēc nejaušas
pavārtes izmantošana rīdziniekiem ir gandrīz norma. |
|
2009.g. novembris |
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
