|
Krievi, kas dienējuši Latvijas armijā, bija gatavi ar
ieročiem rokās aizstāvēt Tēviju un Brīvību.
Tomēr šādas pavēles viņi nav sagaidījuši.
Fotogrāfija no ģimenes albuma. Mans vectēvs Illarions
- Latvijas armijas karavīrs (malējais
pa kreisi). |
|
|
1940. gada 21. jūlijā Latvijas parlaments - Tautas saema
ar profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā
pasludināja, kā Latvija no šis dienas kļūst
socialistiska republika
|
|
Raksts plakatā latviski: MĒS PRASAM LATVIJAS PIEVIENOŠANU
PADOMJU SAVIENĪBAI!"
|
 |
|
Raksts plakatā latviski: "LAI DZĪVO PADOMJU
LATVIJA KĀ 14. PADOMJU REPUBLIKA"
|
|
Latvijas tauta sveicina LSSR 40.gadadienu
7.novembris. Strādājošo
demonstrācija. No reproduktora skan diktora balss: “Lai
dzīvo Padomju Latvija! Hurra-a!” - balsij pievienojas
milzīga ļaužu pūļa balsis
|
|
|
V. I. Ļeņina piemineklis Par Sarkano latviešu strēlnieku nopelniem - strēlnieki
bijuši personiska Ļeņina gvarde, Ļeņins dāvājis
Latvijas tautai neatkarību. Ar viņa svētību
tika nodibināta Latvijas valsts. Ja jūs redzētu,
kā daži cilvēki ir ņirgājušies par tā
cilvēka pieminekli, kurš dāvāja
Latvijai
brīvību! Šodien
|
|
Latviešu sarkano strēlnieku memoriālais muzejs -
piemineklis. Tēlnieks Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas
darbinieks V. Albergs, arhitekti Dz. Drība un G. Lūsis-Grīnbergs.
1972. g. pieminekļa autoriem piešķirta PSRS Valsts prēmija
Nesen esmu bijis pie pieminekļa. Uzraksts
“Latviešu sarkanie strēlnieki” pazudis (!). Tā vietā
ir jauns: “Latviešu strēlnieki”. Vārds
“sarkanie” kaut kur pazudis...
|
|
