|
|
|
 
Noticis tā, ka to ebreju liktenis, kuri Latvijā dzīvoja līdz II
Pasaules karam, nesaraujami saistīts ar simpātisku latviešu puisi,
kuru jūs redzat attēlā. Tas ir Viktors Arājs, latviešu kalēja dēls,
pēc izglītības – jurists. Kad 1941. gada 1. jūlijā Rīgu ieņēma vācu
karaspēks, Arājs organizēja tā dēvēto “zonderkomandu”. Zonderkomandā
pieteicās brīvprātīgie. Galvenokārt tie bija vecāko klašu audzēkņi un
Latvijas universitātes studenti.
Viens no to gadu plakātiem:
“Žīds nav jūsējais. Izmetiet viņu uz ielas!” (fotogrāfija no
okupācijas muzeja). |
Jau pēc trim dienām “Arāja
komanda” organizēja savu pirmo akciju. 1941. gada 4. jūlijā viņi
piebrauca pie sinagogas, kurā slēpās 500 ebreju bēgļi, kuri nebija
paguvuši atstāt Rīgu kopā ar padomju karaspēku. Sinagogas sienas
aplēja ar petroleju, aplika ar pakulām un aizdedzināja. Uz mātēm,
kuras mēģināja izmest savus bērnus pa logu, šāva ar automātiem. Kad
liesmas bija aptvērušas sienas, Arāja vīri sāka mest logos rokas
granātas. Dzīvi sadega 500 cilvēki. Attēlā: sinagogas drupas. |
Kara beigās no 80
tūkstošiem Latvijas ebreju dzīvajos bija palikuši 162 cilvēki. Šāva
arī garīgi slimos un “komunistu piekritējus”. Pavisam kara gados Arāja
komanda iznīcināja aptuveni 100 000 cilvēku. “Kas tas par latvieti,
kurš nav nositis nevienu žīdu?” – mīlēja atkārtot Arājs. Sīkāk par
Arāju un viņa “zonderkomandu” skat.
šeit.
Attēlā: masu šaušanu vietas
Biķernieku mežā. Memoriāls. Ebrejus vispirms izģērba un atņēma labāko
no drēbēm, pēc tam piespieda taisnās rindās nostāties milzīgu bedru
malās un nogalināja.
|
 Nevarētu
teikt, ka tagad ebreju dzīve Latvijā būtu saulaina. Pēc tam, kad pie
sinagogas uzsprāga
nezināmu nolikta bumba, pie ieejas nostādīja policijas posteni, kurš
tur stāv augu diennakti.
Lai sinagogā
neielidotu bumba vai granāta, pie logiem pieliktas restes. Restes ir
trīs kārtās:
vispirms resnas nūjas, tad vidēja resnuma restes un pēdīgi sīkacains
tērauda tīkls. Tāpēc attēlā
logi šķiet melni. |
|
Turpmāk--- |
|
|
