|
|
 Labā vēsts: Latvijā sākās
jaunu daudzstāvu māju „celtniecība”. Vārdu „celtniecība” es ieliku
pēdiņās tāpēc, ka šī celtniecība patiesībā ir, atnākot neatkarīgajai
Latvijai, divpadsmit gadus atpakaļ pamesto, nepabeigto māju
celtniecības pabeigšana. Tagad, kad cenas par mājokli „uzlidoja”
līdz 1000 dolāriem par kvadrātmetru, parādījās interese par tādiem
objektiem, bet to Latvijā ir simtiem. Vēl vairāk, tas, ko jūs redzat
attēlos, ir, tā teikt, kaut kas jauns vai biežāk - Latvijas know
how: rūpnīcas pārbūvē par dzīvojamām mājām. Jā, jā,
nebrīnieties! Izrādās, savulaik izlaupītās un pamestās padomju
rūpnīcas un fabrikas var pārbūvēt par dzīvokļiem. Pat lodžijas var
izbūvēt. |
 Mans mīļākais temats – Rīgas
namu parādes durvis. Tā jums nav Vecrīga ar nolaizītajām rotaļlietu
mājiņām, ieejam mēs, atgriežoties no darba maiņas, un ieelpojam
pašbrūvētā, vēmekļu, kaķu čuru un beigtu žurku smaku. Piedevām,
vairums veco Rīgas māju aprīkotas ar sausajām tualetēm vai, kā tās
vēl sauc - „brīvā kritiena tualetes”. To simtgadīgo aromātu ne katrs
spēj izturēt. Bet mēs esam pieraduši.
|
|
 „Mazais
cilvēks lielajā pilsētā” – tā es nosaucu šo fotogrāfiju. Nabags,
neaizgāja līdz mājām. Aizmiga tieši zālājā.
Es
braucu pāri Oškalnu tiltam gar bijušo VEF rūpnīcu (tagad tur būvē
kārtējo lielveikalu). Pēkšņi redzu – sēž zemē vecenīte un sūkstās.
„Kas noticis, vecmāmuļ?” „Lūk, dēls vedu metālu nodot uz Vagonku,
bet nolūza ritenis.” Es palīdzu latviešu pensionārei salabot
ratiņus. No maisa lien ārā tukšo pudeļu kakliņi. „Piestrādāju kā
varu, pudeles, krāsaino metālu nododu. Pensijas tikai dzīvokļa
apmaksai pietiek, bet ēst gribas,” – sūkstās vecenīte.
|
|
 
Priecīga diena visu Latvijas
kristiešu dzīvē – gaišie Lieldienu svētki. Pareizticīgie iet uz
baznīcām ar ticību Kristus augšāmcelšanās, pēcnāves dzīvei nosvētīt
Lieldienu kuličus, olas, Kagoru. Veidojas 300-500 cilvēku
garas rindas.
Aprīlis
- Maijs 2003
|
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|
