|
Maija beigās Latvijā notika
diezgan daudz nozīmīgu notikumu. Viens no tiem – Eirovīzijas dziesmu
konkurss. Diemžēl, tikai nedaudzi rīdzinieki tika uz koncertu.
Biļešu cenas, pēc mūsu mērogiem, bija vienkārši kosmiskas, aptuveni
100-200 dolāri. Apmēram tikpat mēnesī saņem vidējais Latvijas
iedzīvotājs. Toties bija daudz viesu no Krievijas. Viņi pastaigājās
pa pilsētu ar saviem trīskrāsainajiem karogiem.
|
Attēlā:
tajā pašā dienā uz Krišjāņa Barona ielas, kas ir viena no
centrālajām Rīgas ielām, pie Jāņa Rozes grāmatnīcas. Kā saka, kam
svētki, kam ne visai…
|
Nedaudz
vēl par politiku. Kur tad bez tās?
Dienu iepriekš pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa notika viens no
lielākajiem protesta mītiņiem neatkarīgās Latvijas 13 gados. Uz to
atnāca krievu bērni ar saviem vecākiem, apmēram, 15 tūkstoši
cilvēku. Īsumā paskaidrošu, kas par lietu, un kāpēc tāds mītiņš
sapulcējās.
|
Lietas
būtība – Latvijas Saeima pieņēma likumu, saskaņā ar kuru visām
krievu skolām jāpāriet uz latviešu mācību valodu. Pie tam, uzskata,
ka viņi turpinās būt krievi. T.i., būs skolas krieviem un skolas -
latviešiem, kā aparteīda gadījumā: atsevišķi „nēģeriem” un
„baltajiem”. Saskaņā ar neoficiālu likumu, ir aizliegts latviešu
klasē pieņemt vairāk par 2 krievu nacionalitātes bērniem,
vienlaicīgi, šiem bērniem ir stingri aizliegts skolā lietot krievu
valodu. Latvijas krievi negrib kļūt par paklausīgiem, neizglītotiem
darba lopiem, kas Latvijā strādā pašu „melnāko darbu”. Krieviem
Latvijā ir liels mīnuss – pēc tam, kad viņi trīspadsmit gadus
atpakaļ nobalsoja par Latvijas atdalīšanos no PSRS, latviešu
nacionālisti viņiem kā „pateicību” atņēma balsošanas
tiesības. Tagad krievus
sauc par „nepilsoņiem” („nepilsonis” ir speciāls latviešu
nacionālistu izgudrots termins, lai likumdošanā nostiprinātu cilvēka
pazemojošo stāvokli). |
Maijs - Jūnijs 2003
|
---Atpakaļ Turpmāk---
|
|
|