|
|
|
 
Latgales priekšpilsēta
Rīgā. Ebreju iela. Jau tiku stāstījis par to, kā šī iela dabūja savu
nosaukumu. Nolēmu atbraukt uz šejieni un paskatīties. Tā ir pavisam
maza ieliņa. Piekalnē tikai pāris diezgan bēdīga paskata nami.
Iespējams, ka savu nosaukumu ieliņa ir ieguvusi no ebreju kapiem
(tagad to vietā ir parks), kuri atrodas tepat blakus. Nepaguvu
iestiprināt fotoaparātu statīvā, kad atdrāzās policijas patruļmašīna
un apstājās desmit metrus no manis. No mašīnas neviens neizkāpa, taču
es jutu, ka mani vēro. Todien es gāju fotografēt arī uz Daugavmalu.
Nebiju vēl paguvis uzstādīt statīvu Daugavas krastā, kad no upes puses
atskanēja motora rūkoņa. Tieši man iepretim apstājās policijas
patruļkurteris. Es jau vairs nebrīnījos. |
Mazs ebreju restorāniņš
netālu no fabrikas “Laima”. Apmeklētājiem pasniedz tradicionālos
ebreju ēdienus: faršmaku, mēli salpetrī, cimesu, pildītus vistu
kakliņus, harasetu, ebreju pahlavu. Tam visam piedienas košēts vīns no
Izraēlas – “Karmels”.
Trešdienās šeit spēlē
vijoli. |
|
Viens no pazīstamākajiem
ebrejiem Latvijā ir Valērijs Kargins, “Parex” bankas prezidents. Viņš
savu darbību uzsāka Gorbačova pārbūves laikos, atvēra kiosku, kur
rubļus mainīja pret dolāriem, tas atradās blakus Centrālajai stacijai.
Pēc tam kiosku viņam kļuva aizvien vairāk un vairāk. Tagad Valērijs
Kargins ir “Parex” finanšu impērijas vadītājs. “Parex” bankas filiāles
izkaisītas pa visu pasauli.
Attēlā: kā ebreju tautas
atdzimšanas simbols, kā Dāvida ceļa rādītāja zvaigzne pāri Rīgai un
pāri Latvijai mirdz “Parex” bankas reklāma. |
|
---Atpakaļ
|
|
|
