|
|
|
  Apgājis
apkārt bērnu dārza rakam, ieraudzīju cilvēkus.
Gulta ar segu un spilveniem, šādas tādas mājas
mantas (šķīvji, katli un katliņi) deva pamatu
domāt, ka šie cilvēki ir izlikti no dzīvokļa.
Parasta lieta: slēdz rūpnīcu, jūs pazaudējat
darbu, nav ar ko maksāt par dzīvokli, parāds aug, un
kādā saulainā rudens dienā pie durvīm klauvē
bārdains sētnieks garā priekšautā, bruņojies
ar lauzni vai cirvi. Un, nepievēršot ne mazāko uzmanību
jūsu neprasmīgajiem mēģinājumiem apmānīt
(smalkā balstiņa skaidrojot “neviena nav mājās,
mamma lika nevienam nevērt vaļā!”) jūsu durvis
bez žēlastības tiek uzlauztas, un dzīvoklī
ielaužas dūšīgi, apaļvaidzīgi tiesas
izpildītāji. Jūsu lietas iznes uz ielas kopā ar
jums. Protams, viss likumīgi, pēc tiesas lēmuma. Jūs
taču tiešām nemaksājāt. Citi maksāja,
bet jūs - nē. Bet, lai dzīvotu, ir jāmaksā.
Atliek
tikai just līdzi šīm sievietēm. Šonakt bija
piecus grādus auksts, un Rīgā jau nav retums arī
trīsdesmit grādi. Bet tur, bijušajā bērnu
verandā, - tikai trīs sienas un jumts.
|
|
 Debesīs
pār Prūšu ielu parādījās balts mākonītis.
Tas auga un auga, kamēr pēdīgi pieņēma
starpplanētu kosmosa kuģa apveidus. Kuģis ilgi riņķoja
debesīs, izraudzīdamies vietu, kur piezemēties. Pēdīgi
nosēdās, saspiezdams plācenī suņubūdu un
salauzdams trīs ērkšķogu krūmus. Citplanētieši
spēra kāju uz zemes, nogaršoja vietējos ābolus
tuvāko māju dārzā un… nolēma palikt te. Prūšu
iela kaut kādā veidā atgādināja viņiem
dzimto planētu.
“Cilvēki melnā”. Kad
atnāk pirmais sals, Rīga kļūst melna. Vai jūs
kādreiz esat šajā gadalaikā pamēģinājis
cilvēku pūlī (veikalā, tirgū) saskatīt
savu paziņu, kurš vai kura, tāpat kā visi, ir
ģērbies melnā? Interesants eksperiments, pamēģiniet
gan! Personīgi man tas neizdevās. Piebildīšu, ka
arī es biju ģērbies melnā.
|
Ekomāja. Sienas - no mežavīna.
Ja bikses un puszeķītes
izkārsi tieši uz sienas, ko sasildījusi dāsnā
rudens saule, tās būs sausas pavisam drīz.
|
|
 Prūšu
ielas ļaudis mīl spilgtu, acīs krītošu reklāmu.
Kad skaties uz tādu, ap sirdi kļūst priecīgāk.
Pievērsiet uzmanību, šis kurpniekmeistars ir īsts
darba rūķis. Raujas no astoņiem rītā līdz
septiņiem vakarā pa vienpadsmit stundām dienā.
Tiesa gan, Rīgā ar to nevienu neizbrīnīsi
|
|
 Tuvojas
vakars. Prūšu ielas iedzīvotāji taisās uz gulētiešanu.
Šūpļa dziesmu tiem dziedās kravas vagonu un
cisternu rīboņa. Dzelzceļa stacija Šķirotava,
tā pati, kas atrodas simt metrus no Prūšu ielas, strādā
bez brīvdienām un bez svinamām dienām.
Un kādi gan tev var būt svētki, ja tu
dzīvo Prūšu ielā?
|
|
---Atpakaļ
|
|
|
