Lūk,
tā izskatījās Rīgas ielas pagājušā gadā. No trotuāriem notīrīto
sasnigušo sniegu atstāja tieši uz trotuāra, jo izvest to ar
mašīnām aiz pilsētas robežām ir pārāk dārgi.
Ielas
malā atstātās mašīnas pazuda zem biezās sniega kārtas, pārvēršoties
par lielam sniega kupenām.
Pilsētas centrā
sētniekiem palīdzēja speciāla mazgabarīta tehnika. Rīgā tas ir
brīnums, jo tāda mašīna visā Rīgā ir viena. Vairums sētnieku strādā
pa vecam: ar slotām un lāpstām.
Pilsētas centrā
sētniekiem palīdzēja speciāla mazgabarīta tehnika. Rīgā tas ir
brīnums, jo tāda mašīna visā Rīgā ir viena. Vairums sētnieku strādā
pa vecam: ar slotām un lāpstām.
Interesanta tara spirta
dzērieniem, brāļu-igauņu izstrādājums. Plastikāta iepakojums kā
jogurtam, bet iekšā – tradicionālais latviešu dzēriens degvīns, kas
tulkojumā no latviešu valodas uz krievu valodu nozīmē degošais vīns,
krievu vodkas analogs. Pavelkot aiz „austiņas”, norauj alumīnija
vāciņu un, lūk, tev rokā ir glāzīte, kurā ir 100 grami 40
grādīgas dziras.
Daudzām vecām mājām Rīgas
centrā ir malkas apkure, tāpēc ziemā
nereti uz stabiem un māju
sienām var redzēt sludinājumus par malkas
pārdošanu. Pat tajos dzīvokļos, kur bija pieslēgta centrālā apkure,
bet saglabājās krāsnis un dūmvadi, gadās, ka ekonomējot atslēdzas no
pilsētas centrālapkures, un kurina krāsni – tā sanāk lētāk. Malkas
maisa par 2 Ls
(t.i., apmēram, 4 dolāri) pietiek 2-3 dienām.
Daudzstāvu
mājas padomju laikos cēla ar visam labierīcībām, tomēr gadās, ka
notiek avārijas. Tad salstošajiem iedzīvotajiem palīgā nāk avārijas
dienests. Starp citu, Rīgā ir vienots „glābšanas telefons”
- 110, bet daudzi
Rīgas iedzīvotāji tā arī nespēj iegaumēt šo telefona numuru, un
zvana pa tradicionālajiem numuriem, kas pastāv kopš padomju laikiem:
01 (ugunsdzēsēji), 02 (policija), 03 (ātrā medicīniskā palīdzība) un
04 (gāzes avārijas dienests).
