|
|
Vai patiesi atkal vasara? Baidos pat noticēt... Jūra
gan pagaidām vēl auksta, kādi 16 grādi. Taču jau var sauļoties (labāk
gan ēniņā, lai nepieradis nedabūtu apdegumus) un basām kājām bradāt pa
ūdeni. Pie paša krasta ūdens ir siltāks. Es priekšroku dodu Vidzemes
jūrmalai. Šeit nav civilizācijas labumu, toties – pilnīga saplūsme ar
dabu. Uzmanību: neņemt galvā tukšās alus un limonādes pudeles! Un tad
putnu koris un viļņu čalas garantēs jums relaksāciju. |
Bet Rīgā ir karsti, 30ºC ēnā. Pa pilsētu staigā
šortos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir pietiekams iemesls, lai
demonstrētu tetovējumus, kas patlaban tik populāri jaunatnes vidū.
Tetovēšanas saloni tagad Rīgā vai uz katra soļa.
Tomēr,
neraugoties uz tveici, pilsētas dzīves ritms nepalēninās. Cilvēki
steidz šurpu-turpu, gluži kā bites. Karstums, kā zināms, stimulē
kukaiņu aktivitāti. Šķiet, ka to pašu varētu sacīt arī par
rīdziniekiem. Attēlā: pastniece Pečkina un
“Latvijas
pasta” firmas transportlīdzeklis.
|
Iegājis pagalmā, es ieraudzīju virvju kāpnes, kas ved
augšup, zem piektā stāva karnīzes. Tur rosās kāds vīrs. Remontē
ūdensnoteku cauruli, nomaina to pret
jaunu. Bet kur tad supermodernā tehnika, ceļamkrāni, celtņi un citi
tamlīdzīgi civilizācijas brīnumi? Kam tas viss! Vīrs, aptinies ar
virvi, piesardzīgi lien augšup un lūk – augšā viņš ir! Tā ir daudz
vienkāršāk un, galvenais, lētāk.
Gan
supermārketi, gan veikaliņi un bodītes pārpilda plānu, atvēsinošus
dzērienus tirgojot. Un līderpozīcijas, protams, pieder alum. Uz vakara
pusi alus plaukti jau pustukši. Īpašs pieprasījums – pēc lielajām
divlitrīgajām plastmasas pudelēm.
|
 
Šī bruģētā iela ved tieši uz Ziedoņdārzu. Manuprāt,
tas ir viens no skaistākajiem Rīgas parkiem.
Izskrējuši cauri šai
vecmāmuļu,
mazuļu, māmiņu ar bērnu ratiņiem pasaulei, mēs atgriežamies
atpakaļ mūru un koka džungļos.
2006. jūnijs |
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
