|
Sāku pētīt noslēpumaino latviešu mentalitāti. Šī Audi īpašnieks jau
pusgadu braukā ar lielu traktora Belarus riteni uz jumta. Kāpēc
viņam tas vajadzīgs? Nav skaidrs.
Gandrīz katrā Latvijas veikalā jūs redzēsiet uzrakstu „atlaides”.
Nepaspēj atvērties jauns veikals, kā veikala saimnieks jau steidzas
vitrīnas stiklā izlikt attiecīgu uzrakstu. Lūk, arī kapu plātņu
darbnīca nolēma neatpalikt. „Ziemas atlaides” – klientus vilina
spilgts plakāts. |
Kad
ieraudzīju šo sniegavīru, es nodomāju, kāpēc tas stāv pret trotuāru
ar muguru? Burkāns, divas bietes un sarkanais pipars, ar kuru
palīdzību
tika veidota sniegavīra galva, pazuda. Labu apetīti!
Lūk,
slavenais piemineklis Latviešu Sarkanajiem Strēlniekiem. Tagad to
pārdēvēja par pieminekli „latviešu strēlniekiem”. Lai nevienam
nebūtu šaubas, ka strēlnieki vairs nav „sarkanie”, uz postamenta
vienā naktī izkala uzrakstu "Latviešu strēlnieki 1915-1920". Uzreiz
aiz pieminekļa jūs redzat Latviešu Sarkanu strēlnieku memoriālo
muzeju (šodien to pārdēvēja par Okupācijas muzeju. Protams, tur
izmainījās ekspozīcijai. Kādreiz pastāstīšu, kas šodien tur ir iekšā.)
Ja salīdzināt šo vietu
ar 20 gadus senu foto,
aiz muzeja parādījās jauns objekts ar sarkanu jumtu. Tas ir pēc
seniem zīmējumiem klonētais Melngalvju nams – tieši tādā namā 200
gadus atpakaļ pulcējās Rīgas masoni. |
Spriežot pēc šiem ar krāsu baloniņiem uzpūstajiem uzrakstiem,
Latvijas skolēni dzīvi interesējas par politiku "Буш
-
мудак",
"Fuck the USA", "Go in islam", "Аллах
акбар".
Arī tradicionālie uzraksti: "Х...й",
"SEPULTURA", "Сектор
Газа".
Starp citu, Latvijas skolēni nez kāpēc dod priekšroku uzrakstiem
krievu valodā. Bija gadījums, kad uz latviešu skolas sienas
parādījās ar krasas baloniņu uzpūsti draudu uzraksti. Tie bija
krievu valodā, bet ar briesmīgām kļūdām. Kā noskaidrojās pēc tam, to
rakstīja… latviešu bērni. Vēl gadījums no šīs pašas sērijas. Reiz
Doma laukumā notika krievu jauniešu koncerts. Atbrauca mūziķi no
Krievijas. Uz koncertu atnāca tūkstošiem krievu bērnu, kas dejoja un
priecājās. Pēkšņi koncerta vidū policijā zvanīja telefons. Zvanītājs
krievu valodā ar tikko jaušamu latviešu akcentu paziņoja par laukumā
nolikto bumbu. „Teroristu” ātri notvēra, tas izrādījās latviešu
pusaudzis. „Es negribēju, lai krieviem būtu svētki,” – viņš atzinās
izmeklēšanā.
2003.
gada februāris
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|