|
Skaists skats no Daugavas upes ledus uz
Pēterbaznīcu, kas, starp citu, funkcionē tikai kā skatu laukums. No
tās pilsētas viesi vēro Vecrīgu. Uz ledus sēž makšķernieki un velk
ārā delnas lieluma asarus. „No rīta labi ķērās, tagad nedaudz
sliktāk,”- sūkstījās pēdējā loma īpašnieks, meistarīgi uzliekot uz
lielas sudrabainas mormiškas kustīgu odu kāpuru.
Tā izskatās Rīga pašā centrā. Uz šejieni ved
Rietumvalstu tūristus. Tāds viņiem pēc tam ir priekšstats par
valsti, kurā mēs dzīvojam. |
Tipisks pagalms Rīgas dzelzceļa stacijas Brasa rajonā. Rīgas namu
īpašnieku vidū parādījusies slikta tendence - aizdedzināt savas
mājas. Kāpēc viņi to dara? Ļoti vienkārši. Vecajām nelielajām mājām
ir pastāvīgi vajadzīgs remonts: te jumts caurs, te siena sāk pūt.
Dzīvokļi, kuros, kā likums, dzīvo pilsētas trūcīgāko iedzīvotāju
daļa, mājas īpašniekam dod mazus ienākumus, bet likums viņam liek
rūpēties par dzīvokļu normālu stāvokli. Protams, var īrniekus izlikt
no mājas tiesas ceļā, bet tas ir ilgs process. Daudz vienkāršāk ir
aizdedzināt māju, tad saimnieks tiek sveikā cauri. Māja ir nodegusi,
īrnieki ir uz ielas. Nelaimes gadījums! Kā saka, nav mājas – nav
problēmu. Bet zemi var izdevīgi pārdot. (Es neapgalvoju, ka,
konkrēti, te mājas aizdedzināja to īpašnieki. Iespējams tās aizdegās
no īssavienojuma. Bet tauta runā, ka „tā notiek”, par ko jums arī
pavēstīju.) |
Noiesim vēl vienu kvartālu un nokļūsim pie Brasas cietuma. Parasts
Latvijas cietums. Ļoti augsts žogs, apmēram trīs cilvēku augumā. |
Ja
jūs domājat, ka Latvijā slikti dzīvo tikai krievi, bet latvieši
dzīvo labi, jūs kļūdāties. Lūk, sieviete – latviete lūdz žēlastības
dāvanas, nav viņas spēkos nopelnīt zālēm savam slimajam bērnam.
Rokās viņa tur plakātu ar fotogrāfiju un uzrakstu latviešu valodā: „Lūdzu
ziedojiet manam ļoti slimajam bērnam. Kas tagad atrodas bērnu
klīnikā”, un krievu valodā: "Пожалуйста!!!
Помогите
моему больному ребенку".
Es izgrābu no maka visu sīknaudu. „Paldies!” – sāka raudāt sieviete
2003. gada janvāris - februāris
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|