|
|
|
---Atpakaļ Turpmāk---
|
 Komunistu
laikos uzbūvētā Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas
ēka vēl aizvien lepni slejas pār Rīgu. Kad
raugos uz to, nezin kādēļ allaž nāk prātā
Maskava.
|
“Nauda nesmird” (latviešu tautas paruna)
Veiksmīgs, pēc īpašnieku domām,
reklāmas gājiens: skaistuma salona atvēršana
pieskaņota 11.septembrim.
|
 Ar
atkritumu savākšanu un pārstrādi Rīgā
nodarbojas kāda privāta krievu firma. Viss iet, kā smērēts.
Pēdējā laikā parādījušies arī
atsevišķi atkritumu konteineri plastmasas pudeļu, papīra,
stikla savākšanai. Tā ir vieglāk to visu pārstrādāt.
|
|
 Bet
tagad - par skumjām lietām. Ceļu remonts Latvijā
ir valsts ziņā. Un, lūk, tāds asfalts ir uzklāts
visapkārt manai mājai vienā no Rīgas krievu
rajoniem - Purvciemā. Te dzīvo desmitiem tūkstoši
nodokļu maksātāju, katrā ģimenē ir
viena-divas mašīnas. Un visi viņi maksā ceļu
nodokli, kuru iekasē it kā viņu ceļu remontam. Nav
saprotams, kur paliek šī nauda, jo asfalts te nav mainīts
kopš padomju laikiem.
|
 Izbirzušais,
gadu desmitiem neremontētais asfalts krievu rajonos - tie ir vēl
tikai “ziediņi”. Būs arī “odziņas”. Plaši
pazīstamā kūrortvieta - Ķemeri. Bijusī
sanatorija “Līva”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas
tā atdota vietējiem iedzīvotājiem izlaupīšanai.
Kad fotografēju šos attēlus, nespēju noticēt
savām acīm: vienpadsmit gadus pēc izlaupīšanas
sākuma pa bijušās sanatorijas stāviem vēl
aizvien lodā cilvēki ar laužņiem rokās, kaut
ko atlauž un stiepj prom! Neticami! Jo es taču savām acīm
pārliecinājos: tur izlauzts viss, ko vien vispār var
izlauzt, tikai betons vien palicis!
Skatoties šos attēlus, var likties ka te
pastrādājusi frontes aviācija. Bet tā vis nav. To
visu iespējušas rokas, laužņi, veseri un baltiešu
apķērība.
Oktobris 2002
|
|
---Atpakaļ Turpmāk--- |
|
|
|
