|
|
|
---Atpakaļ
Turpmāk--- |
|
Bet tā ir atkal Rīga. Pašapkalpošanas
veikals pie manas mājas. Šie plaukti veltīti Krievijai.
Bez Krievijas degvīna pārtikas veikalos ir arī
Krievijas alus, minerālūdens, kaviārs un fabrikas
“Krasnij Boļševik” izgatavotas vafeļu tortītes
“Pričuda”
|
 Bet
tagad dosīmies visnābadzīgākajā Rīgas rajonā. Domāju, Amerikā
to dēvētu par Harlemu. Domāju, tāds rajons ir katrā pilsētā. Rīgā
tā ir Latgales priekšpilsēta. Komunistu laikos to sauca par
Maskavas rajonu, cara laikos – Maskavas forštatu. Šis rajons sedza
Rīgu no ziemeļaustrumu puses un ienaidniekam uzbrūkot, tika
sadedzināts. Pēc tam apvidu varēja vieglāk apšaudīt no Rīgas
cietokšņa lielgabaliem.
|
|
Uzskatāms, ka šis rajons ir krievu rajons, kaut gan šeit dzīvojuši
arī ebreji (šeit bija pat Žīdu iela, kurai pēc neatkarības atgūšanas
atjaunoja veco nosaukumu. Bet sakarā ar to, ka šo nosaukumu ebreji
uztvēra kā apvainojumu, pēc ebreju lūguma ielu pārdēvēja par
Ebreju ielu) un čigāni. Čigānu šeit dzīvo daudz, varētu teikt,
ka šis rajons ir “čigānu rajons”, kaut gan neviens tā nerunā,
rajonu dēvē par Maskačku.
|
|
 
Skarbs laviešu hūmors. Uzraksts uz mašīnas: “Tikko no Vācijas”.
Nezinu, vai varat saskatīt, ka šai BMW sen jau jābūt izgāztuvē.
Pa labi: jauni “Žiguļi”. Jauna “Ņiva” maksā 3500 latu
(5600 dolāru) bet “desmitnieks” – 3700 latu (6000)
|
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|
|
