KRIEVU LAIKI

   ---Atpakaļ   Turpmāk---

 Ārzemnieki, tāpat kā agrāk līdz krīzei brauc uz Latviju dzert lēto vietējo alu. Viņu rīcībā ir daudzie bāri, āra kafejnīcas un naktsklubi. Alus te ir salīdzinoši lēts un garšīgs. Alus kauss maksā apmēram 2 eiro. Vienkāršo cilvēku dzīve ir pieticīgāka, viņi arī mīl dzert alu, bet labprātāk to dara mājās televizora priekšā no lielām 1,5-2 l plastikāta pudelēm (tā ir lētāk).Vietējie iedzīvotāji brīžam ir badā. Pusei iedzīvotāju nav darba, Daudzi dzīvo no bezdarbnieka pabalsta, ko izmaksā pusgadu, un vidēji tas sastāda apmēram 200 eiro. Cilvēki ir spiesti iztikt ar gadījuma darbiem, tirgojot lētās Krievijas un Baltkrievijas kontrabandas preces. Parasti tās ir cigaretes un sīkā galantērija, ko vietējiem iedzīvotājiem izdodas nemanot pārvest pāri ES robežai. Rudenī daudziem labs atspaids ir tirdzniecība ar meža veltēm: sēnēm, ogām, kā arī no tām izgatavotajiem konserviem, kas gatavoti mājas apstākļos. Tomēr ogu, konkrēti, dzērveņu lasīšana purvos var būt bīstama. Nereti ir gadījumi, kad cilvēki pazūd vai pat iet bojā purvos lasot ogas.

Laikā, kad vienkāršā tauta ekonomē katru santīmu, dzīves saimnieki – arodbiedrību bosi, partijas nomenklatūra, baņķieri un pārējie  naudasmaisi pavada laiku kazino un jahtklubos. Viņi jahtas maina kā cimdus. Sak, jahta maza kļuvusi, nelien tur iekšā ledusskapis un televizors, nomainīšu to pret jaunu, pāris pēdu garāku. Attēlā ir jahtklubs „Andrejosta”. Starp citu, senāk nosaukums skanēja kā „Andreja osta” par godu Andreja karogam. Tulkojumā no latviešu valodas uz krievu valodu tas skan tā arī tagad. Šajā jahtu piestātnē pietauvojas jahtas no visas Eiropas. Jahtu piestātnē jūras klaidoņi var nomazgāties dušā, atslābināties pirtī, restorānā iedzert alu ar šašliku, uzlādēt borta akumulatorus, papildināt saldūdens un pārtikas krājumus. Ceļotāji parasti nakšņo tieši savu laivu plašajās kajītēs, kas aprīkotas ar visu tālajiem ceļojumiem nepieciešamo. Ārvalstu kuģiem stāvēšana nebūt nav lēta – apmēram 50 eiro diennaktī. Te tika manītas arī izcilas krievu motorjahtas, īpaši, dziesmu konkursa „Jaunais vilnis” laikā Jūrmalā. Tas arī ir saprotams – tagad Jūrmalā nav kur pietauvoties, vienīgā upe Lielupe, kas šajā vietā ietek jūras līcī ir kļuvusi tik sekla, ka pat nelieli kuteri skar upes dibenu, nemaz nerunājot par lieliem kuģiem. Rudenī, beidzoties sezonai, visus kuģus jahtklubos izvelk no ūdens un no jahtu dibeniem rūpīgi nomazgā vasarā pieaugušās aļģes. Attēlā: viena no buru jahtām ar nosaukumu „Sparta” tādā veidā tiek tīrīta. Pēc tam, kad jahtas dibens būs notīrīts no aļģēm un moluskiem ar stipru karsta ūdens strūklu un tvaiku, kas zem spiediena nāk no speciāla ģeneratora, to pārklāj ar neobrastaika (antifouling) slāni. Neobrastaika - tā burātāju slengā sauc speciālu krāsu uz fosfora bāzes. Šī krāsa ir tik indīga, ka nekādām aļģēm un moluskiem nevajadzētu tai lipt klāt. Bet tas vienalga notiek.

Es pats taksometru izmantoju reti, tikai ārkārtas gadījumos. Tomēr ārzemniekiem Rīgā tā bieži ir vienīgā iespēja kur nokļūt. Metro pie mums nav, bet saprast autobusu maršrutu shēmas ir grūti pat dzimušiem rīdziniekiem. Kur lai ņem tādu shēmu? Tāpēc tūristiem taksometrs ir transports nr. 1.Tomēr ārzemnieki, izmantojot taksometru, bieži tiek apkrāpti. Nereti ir gadījumi, kad par 5-6 km braucienu no ārzemniekiem prasa 20-30 latiem (tas ir apmēram 30-40 eiro), nevis 5-6 latus. Bet tie nav visi jaunumi par Rīgas taksometriem Tagad starp taksometru firmām notiek tā saucamie „taksistu kari”. Ir vairākas taksometru firmas, kas konkurē savā starpā. Lieta nonāk ne tikai līdz beisbola nūjas sasistiem mašīnu lukturiem, piekautiem šoferiem, bet arī līdz šāvieniem pa konkurentu mašīnām Lūk, aktuāla kādas vietējās avīzes karikatūra - taksists saka: „Drošāk, sēdieties mūsu taksometrā, mums var uzticēties!”. Attēlā Rīgas taksisti „banko” pie iebraukšanas vietas Vecrīgā. „Bankot” taksistu valodā nozīmē – labā vietā gaidīt bagātus klientus (visbiežāk ārzemniekus), nevis braukāt pa pilsētu. Attēlā pa kreisi redzama Centrālā universālveikala ēka (tagad Galerija Centrs).

Bet tas varētu mūs nedaudz uzjautrināt. Izrādās, Latvijā turpina ražot savulaik populāros padomju stiprinātos vīnus AGDAM (tautas valodā Bumba) un 777 (tautas valodā Trīs cirvji). Veikalā, kuram es nejauši gāju garām, šie dzērieni bija izlikti tieši vitrīnā, acīmredzot, pievilināšanai vai citiem vārdiem - „Laba prece par labu cenu”. Cena (lai visiem būtu saprotams) – nedaudz vairāk par 3 dolāriem.

2009.g. oktobris 

 ---Atpakaļ   Turpmāk---