KRIEVU LAIKI

 
  Krievu laiki
Uz galveno      LAT  KR  ENG
80.gadu fotogrāfijas
Latvija šodien
Reportāža 1, 2, 3, 4, 5, 6
Latviešu ēdieni
Latviešu sakāmvārdi (kr.v.)
Vecmāmiņas lāde
Ģeogrāfija (kr.v.)
Informācija (kr.v.)
Viesu grāmata
Forums

 

 

 

 

---Atpakaļ  Turpmāk---

Lūk, ko rīdzinieki mīl vairāk par visu – savus mājas lolojumus. Gandrīz katrā mājā dzīvo kāds dzīvnieks. Tomēr priekšroka tiek dota suņiem. Pie tam, kā likums, - cīņas suņu sugai. Tāds suns gan māju sargā, gan bērnus uz ielas pieskata. Ir atvērtas desmitiem jaunas veterinārās klīnikas ar pašām modernākajām diagnostikas iekārtām. Salīdzinājumam: vienpadsmit neatkarīgās Latvijas gados nav uzcelta neviena jauna slimnīca vai poliklīnika cilvēkiem. Laikam, nav izdevīgi.

Trotuārs pie bijušās „bērnu pasaules” bija izlikts ar skaistām plāksnēm. Tagad bērnu rotaļlietu veikala vietā atrodas skandināvu gastronoms, bet otrajā un trešajā stāvā tirgo lētu apģērbu, kas Rietumos ir izgājis no modes desmit gadus atpakaļ. Bērni te nāk ubagot, te cilvēki ir devīgi. Reizēm interneta mājas lapas apmeklētāji (vietējie) man jautā, kāpēc man te ir tik daudz ubagu fotogrāfiju. Atbildu „Kungi, Jūs tik ļoti esat pieraduši pie viņiem, ka tos vienkārši neievērojat. Bet viņi ir gandrīz uz katra stūra.

Ja jums ir nepieciešama kāda detaļa Jūsu vecajam padomju tualetes podam, tad dodieties tieši uz Latgales tirgu. To vēl sauc par Blusu tirgu. Te ir visādu vecu krāmu tirgus. Lūk, tipiska Latgales tirgus vieta. Tieši uz asfalta kaudzē sakrauti apmēram četrdesmit veci cirvji. Nedaudz tālāk ir desmitiem saliektu laužņu. Uz letes salikti kaut kādi skrūvgriežņi, vīles, sarūsējušas naglas, norautu vadu tinumi. Virs letes pakārti līdz caurumiem nonēsāti karavīru zābaki un, nav saprotams, kā šajā kompānija nokļuvusi jauna plastmasas liekšķere. Virs gājēju ejas nostiepta polietilēna plēve, acīmredzot lietus gadījumam. Letes saimnieks nez kāpēc mēģināja man traucēt nofotografēt šo ainu. Sāka kliegt pa visu tirgu, mēģināja ar roku aizsegt objektīvu. Nez kāpēc uzstāja, ka „padomju laiki ir beigušies”. Pat sauca palīgā, varbūt apsardzi, bet neviens neatnāca, bet pats, acīmredzot neuzdrošinājās man iesist. Manuprāt, dīvaini. Kāpēc viņš tā satraucās ?

Kā parasti, es meklēju un atrodu ko pozitīvu mūsu dzīvē. Ja jūs savam velosipēdam pārdūrāt riepu, jums to nevajag līmēt pašam vai lūgt palīdzību pazīstamam lietpratējam. Tagad šim nolūkam ir paredzēts veloserviss. Pieredzējuši meistari ātri salabos bojājumu. Es tieši tā rīkojos. Lūk, mans divritenis bez priekšējā riteņa, meistars strādā, bet es vēroju. Viss tas aizņēma tik divdesmit minūtes.

Tagad reti sastopami mākslinieki, kas ainavas glezno dabā. Tagad gleznas zīmē „pēc atmiņas”. Reizē solīdās bankās es sastopos ar mūsdienu latviešu glezniecību. Parasti, tas ir vienkārši ar krāsu nomālēts audekls Labākajā gadījumā var izšķirt kādus rombus, kvadrātus, reizēm – cilvēciņus, ģīmīšus - līdzīgus tiem, ko zīmē bērni. Bet šis, izskatās, ka ir vecā padomju kaluma mākslinieks, zīmē pēc sirdsapziņas, bez muļķiem. Teica, ka viņu sauc Edgars Vinters. Veiksmi tev, Edgar!

2002. gada novembris

---Atpakaļ  Turpmāk---


 

Hosted by uCoz