|
|
 Nesen
Maskavā notika terorisma akts. Vairāk nekā 700 cilvēku
tika saņemti ķīlniekos. Uzbrukuma laikā daudzi
ķīlnieki gāja bojā. Terorisma aktu izdarīja
čečenu kaujinieki. Par savu garīgo līderi daudzi
no viņiem līdz pat šim laikam uzskata čečenu
ģenerāli Džoharu Dudajevu. Dudajevs gāja bojā
no Krievijas specdienestu rokas. Čečenu tautas varoņa
piemiņa tika iemūžināta vienā no Rīgas
ielu nosaukumiem. Šodien gan uzradušās šaubas
par šā soļa pareizību. Mēs negribam dzīvot
Dudajeva ielā, mums ir kauns nosaukt savu adresi, - sūdzas
Dudajeva ielas krievu tautības iedzīvotāji (agrāk
iela saucās par Gagarina ielu). -Džohars Dudajevs ir
čečenu ģenerālis, varonis, - klaigā sētniece-latviete.
- Dudajevs ir Čečenijas atbrīvošanās
kustības varonis, - viņas domu atkārto Latvijas
parlamenta deputāts Juris Dobelis. Bet pa nakti kāds
aizzieķē plāksnītes ar ielas nosaukumu ar melnu
krāsu.
|
|
 Šprotes
es pirmoreiz mūžā nogaršoju Maskavā, slavenajā
GUMā, kurš atrodas blakus Sarkanajam laukumam. Sīkās
zivtiņas līdzenās rindās gulēja pētersīļu
un zaļo zirnīšu ielokā. Tikai daudzus gadus vēlāk
uzzināju, ka šprotes, izrādās, ražo pie mums,
Latvijā. Šprotes ir sīka žāvēta zivtiņa,
visbiežāk ķilava vai brētliņa. Zivtiņām
nošņāpj galvu, bet iekšas atstāj.
Žāvē, vāra eļļā un akurāti
sarindo konservu kārbās. Tā tiek pie slavenās (padomju
laikā) delikateses - šprotēm. Šprotes ir viena no
nedaudzajām precēm, ko mūsu valsts ražo eksportam.
Tās vis nav vienkārši šprotes, bet gan slavenās
Latvijas šprotes, tas ir, savā veidā firmas zīme,
marka, Latvijas rūpniecības simbols. Kā Vācija ir
slavena ar saviem mersedesiem, Krievija - ar Kalašņikova
automātiem, tā Latviju pazīst pēc tās Šprotēm.
|
 Turpinot
zivju tēmu, nevar neatzīmēt, ka vecajam latviešu
zveja amatam šodien iestājas mijkrēšļa laiki.
Eiropas Savienība, kurā mūsu valsts grib iestāties,
mūsu zvejniekiem nogriež kvotas brētliņu zvejošanai,
bet tā ir šprotu izejviela. Aizvien biežāk uz Rīgas
veikalu letēm varat ieraudzīt dīvainas, agrāk
neredzētas zivis. Lūk, šīs zivtiņas es
nopirku kāda Rīgas veikala zivju nodaļā.
|
|
 Ko
nu Latvijas iedzīvotājs sev neatsaka, tad tā ir bagātīga
ēdmaņa un labas mašīnas. Pa mūsu valsts ceļiem
ripo 814 000 mašīnas. Viens automobilis uz katriem trim
Latvijas iedzīvotājiem. Kāda no manām paziņām
kopā ar vīru visu mūžu mitinās paneļu
nama vienistabas dzīvoklītī. Nesen viņa palielījās:
nopirkuši mašīnu, jaunu, par 10 000 dolāriem (tas
mums bija sens sapnis, viņa man atzinās). Attēlā:
šodien vienā no Rīgas skolām ir vecāku sapulču
diena. Autostāvvieta skolas priekšā un visa blakus iela
stāvgrūdām pilna ar dārgiem automobiļiem
|
 Atšķirībā
no civilajiem, kuri brauc gluži pieklājīgās mašīnās,
Latvijas militārpersonām ir paveicies daudz mazāk.
Latvijas bruņoto spēku karavīri pārvietojas
vecumvecos, savulaik dažādās NATO valstīs norakstītos
sarūsējušos četrriteņu monstros. Viens tāds
džips tērē ne mazāk, kā 20 litru augstoktāna
benzīna uz simt kilometriem noskrējiena. Latvijas karavīri
sapņo par to dienu, kad valsts kļūs par NATO locekli un
viņi beidzot varēs pārsēsties īstos amerikāņu
hammeros.
Oktobris 2002
|
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|
