|
Lūk, ko rīdzinieki mīl vairāk par visu – savus mājas
lolojumus. Gandrīz katrā mājā dzīvo kāds dzīvnieks. Tomēr priekšroka
tiek dota suņiem. Pie tam, kā likums, - cīņas suņu sugai. Tāds suns
gan māju sargā, gan bērnus uz ielas pieskata. Ir atvērtas desmitiem
jaunas veterinārās klīnikas ar pašām modernākajām diagnostikas
iekārtām. Salīdzinājumam: vienpadsmit neatkarīgās Latvijas gados nav
uzcelta neviena jauna slimnīca vai poliklīnika cilvēkiem. Laikam,
nav izdevīgi. |
Trotuārs
pie bijušās „bērnu pasaules” bija izlikts ar skaistām plāksnēm. Tagad
bērnu rotaļlietu veikala vietā atrodas skandināvu gastronoms, bet
otrajā un trešajā stāvā tirgo lētu apģērbu, kas Rietumos ir izgājis no
modes desmit gadus atpakaļ. Bērni te nāk ubagot, te cilvēki ir devīgi.
Reizēm interneta mājas lapas apmeklētāji (vietējie) man jautā, kāpēc
man te ir tik daudz ubagu fotogrāfiju. Atbildu „Kungi, Jūs tik ļoti
esat pieraduši pie viņiem, ka tos vienkārši neievērojat. Bet viņi ir
gandrīz uz katra stūra. |
Ja
jums ir nepieciešama kāda detaļa Jūsu vecajam padomju tualetes podam,
tad dodieties tieši uz Latgales tirgu. To vēl sauc par Blusu tirgu. Te
ir visādu vecu krāmu tirgus. Lūk, tipiska Latgales tirgus vieta. Tieši
uz asfalta kaudzē sakrauti apmēram četrdesmit veci cirvji. Nedaudz
tālāk ir desmitiem saliektu laužņu. Uz letes salikti kaut kādi
skrūvgriežņi, vīles, sarūsējušas naglas, norautu vadu tinumi. Virs
letes pakārti līdz caurumiem nonēsāti karavīru zābaki un, nav
saprotams, kā šajā kompānija nokļuvusi jauna plastmasas liekšķere.
Virs gājēju ejas nostiepta polietilēna plēve, acīmredzot lietus
gadījumam. Letes saimnieks nez kāpēc mēģināja man traucēt nofotografēt
šo ainu. Sāka kliegt pa visu tirgu, mēģināja ar roku aizsegt
objektīvu. Nez kāpēc uzstāja, ka „padomju laiki ir beigušies”. Pat
sauca palīgā, varbūt apsardzi, bet neviens neatnāca, bet pats,
acīmredzot neuzdrošinājās man iesist. Manuprāt, dīvaini. Kāpēc viņš tā
satraucās ? |
Kā parasti, es meklēju un atrodu ko pozitīvu mūsu
dzīvē. Ja jūs savam velosipēdam pārdūrāt riepu, jums to nevajag līmēt
pašam vai lūgt palīdzību pazīstamam lietpratējam. Tagad šim nolūkam ir
paredzēts veloserviss. Pieredzējuši meistari ātri salabos bojājumu. Es
tieši tā rīkojos. Lūk, mans divritenis bez priekšējā riteņa, meistars
strādā, bet es vēroju. Viss tas aizņēma tik divdesmit minūtes. |
Tagad reti sastopami mākslinieki, kas ainavas glezno
dabā. Tagad gleznas zīmē „pēc atmiņas”. Reizē solīdās bankās es
sastopos ar mūsdienu latviešu glezniecību. Parasti, tas ir vienkārši
ar krāsu nomālēts audekls Labākajā gadījumā var izšķirt kādus rombus,
kvadrātus, reizēm – cilvēciņus, ģīmīšus - līdzīgus tiem, ko zīmē
bērni. Bet šis, izskatās, ka ir vecā padomju kaluma mākslinieks, zīmē
pēc sirdsapziņas, bez muļķiem. Teica, ka viņu sauc Edgars Vinters.
Veiksmi tev, Edgar!
2002. gada novembris |
---Atpakaļ Turpmāk---
|
|
|