|
|
|
Reizēm
Jūs varat ieraudzīt, kā ļaudis nezin kāpēc ar garām nūjām kaut ko
meklē zem avīžu kioskiem, izkasot no turienes visvisādus atkritumus.
Pats par sevi saprotams, ka ne jau atkritumi viņus interesē, bet gan
monētas, kuras tur aizripojušas. Lai izdabūtu monētas no kioska
apakšas, nākas
liekties zemu zemu. |
|
 Tipisks
Rīgas pagalmiņš ziemā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji pilsētas centrā
apkurinās pa vecam, ar malku. Nedēļas nogalē nākas krietni vien
pasvīst, lai sagatavotu kurināmo nākamajai nedēļai. Malku glabā
šķūnīšos mājas pagalmā. Atceros laikus, kad, students būdams, es
nolīgu pastrādāt par sētnieku vienā no tādiem namiem. Vietējiem
iedzīvotājiem bija izveidojies nelāgs paradums pārtikas
atkritumus mest ārā pa logu. Tas notika tā: lielā polietilēna maisā
kādu nedēļu krājās
atkritumi un kad tie sāka smirdēt, tos izmeta pa logu. Nolidojusi gar
vairākiem stāviem un
sasniegusi zemi, tāda
“bumba” uzsprāga, izsvaidot visapkārt pussapuvušas
ēdiena atliekas, kurām tūlīt pat metās virsū kaķi un žurkas – tie
gluži miermīlīgi kā labi kaimiņi dzīvoja tepat, nama pagrabā. No rīta
zem logiem parasti gulēja pāris tādas “bumbas”.
Malkas sagatavošanas Rīgas
centrā: |
Viens no labākajiem latviešu dzejniekiem ir Aleksandrs
Čaks. Viņa vārdā nosaukta viena no centrālajām Rīgas ielām. Pirms
dažiem gadiem parkā līdzās šai ielai tika uzstādīts piemineklis.
Raugoties uz šo mūsdienu latviešu skulptoru daiļdarbu, man, godīgi
sakot, kļūst žēl dzejnieka. |
Divas latviešu skuķes sēdēja parkā uz soliņa un
palūdza smēķi. Bet man nebija cigarešu. Kā kompensāciju es
nofotografēju viņas “par atmiņu”.
Klāt pavasaris!
2006. februāris |
|
---Atpakaļ Turpmāk--- |
|
|
