KRIEVU LAIKI

 
  Krievu laiki
Uz galveno      LAT  KR  ENG
80.gadu fotogrāfijas
Latvija šodien
Reportāža 1(lat), 2, 3, 4, 5(kr.)
Latviešu ēdieni
Latviešu sakāmvārdi (kr.v.)
Vecmāmiņas lāde
Ģeogrāfija (kr.v.)
Informācija (kr.v.)
Viesu grāmata
Forums

 

 

 

 

    ---Atpakaļ  Turpmāk---

Bērnība Pārdaugavā ir laimīga bērnība. Cik daudz vietu bija kur aiziet! Atceros dažas no tām. „Pa dārziem” parasti līdzi bija divas sērkociņu kastītes: viena ar sāli – tā bija jaunajiem ķiplokiem, sīpoliem, otra – ar cukuru – rabarberam un ērkšķogām. Bīstamākai bija „gājiens pēc zemenēm”. Mani kā pašu mazāko atstāja „uz vakts”, bet pēc tam man atnesa nopelnītās ne visai gatavu, bet ļoti gardu zagto zemeņu saujas. Bija mums vēl vietas kur aiziet, bet katrā nomalē tās ir savas.

Bet šie zēni attēlā ir no Pārdaugavas. Domāju šobrīd tas būs asāk kā Purvciemā. Palūkojieties uz viņu saprātīgajām sejām, asajiem skatieniem. Varbūt pēc gadiem divdesmit viņi būs ārsti, juristi, sportisti, biznesmeņi. Un, braucot man garām, stāvoša vecā, netīrā mētelītī kaut kur pie žoga ar pastieptu roku, izies ārā no lepna „Mersedesa” un, atpazīstot mani, pasniegs man alum. Veiksmi jums, zēni!

Ja es sāku šodien stāstīt par cilvēkiem, turpinu to darīt. Nesen uz Rīgu bija atbraucis slavenais krievu rakstnieks Vladimirs Sorokins. Es nejauši uzzināju par viņa atbraukšanu, tā nekur netika afišēta. Vispār, Latvijā Vladimiru Sorokinu ļoti ciena gan krievi, gan latvieši. Jāatzīstas, es devu savu pieticīgo ieguldījumu Vladimira Sorokina daiļdarbu popularizēšanā latviešu vidū. Kā es to darīju? Tas nav svarīgi. Tikšanās laikā zāle bija pārpildīta. Visi atnāca ne tik daudz paklausīties, ko pateiks Vladimirs, vairāk – vienkārši paskatīties uz viņu „dzīvu Sorokinu”. Tāpēc visi ātri nogura. Visumā, kā teica pats Vladimirs tikšanās sākumā, vairāk runāja ar sirdi. Pēc tam skatījās filmu „Kopeika” pēc Sorokina scenārija. Kopeika ir automašīnas „Žiguļi” pirmais modelis VAZ 2101. Tas ir stāsts par to kā „Žigulis” pārgāja no viena cilvēka pie otra. Par šiem cilvēkiem ir stāsts. Kopumā, jāatzīstas – mājas lapā "Ðóññêàÿ Ëàòâèÿ" ir izmantotas Vladimira Sorokina idejas, kas paņemtas no viņa daiļdarbiem, tā teikt, filozofija.

 

Jā, kad beidzās tikšanās ar Vladimiru Sorokinu, es kā uzmācīga muša „pielidoju” pie rakstnieka un kaut ko nomurmināju par autogrāfu. Rakstnieks nesaprata, kāpēc es viņa grāmatas vietā sniedzu viņam fotoalbumu ar kaut kādām amatiera fotogrāfijām. Pēc tam, acīmredzot apžēlojies par manu provinciālo autogrāfu medīšanas pieredzes trūkumu, uzzīmēja uz vāka kaut kādu zīmi un pateica, ka tā nozīmē labklājības vēlējumu. Lūk, šī izcilā rakstnieka pašrocīgi uzvilktā zīme:

No krievu daiļrades pāriesim pie Latvijas mākslas. Lūk, tādas bildes trīs reiz pieci metri izkārtas pa visu Rīgu. Un stāv ne vienu vien gadu. Acīmredzot grib vienkāršo tautu iepazīstināt ar Latvijas mākslu.

No bildēm atkal atgriezīsimies pie cilvēkiem. Nav viegli bezpajumtniekiem izdzīvot ziemā. Lai gan ir jau aprīlis mēnesis, pa naktīm vēl ir sals. Daudz bezpajumtnieki nakšņo telefona būdās. Tur ir gaišs un durvis aizveras ļoti blīvi, tāpēc nepūš. Interesanti, ka Latvijas bezpajumtniekiem ir nekaitīgs, jautrs raksturs un viņi nekad nesūrojas par savu likteni. Acīmredzot saprot, ka sūdzēties nav kam Starp citu, vairums bezpajumtnieku ir krievi. Varbūt arī mani gaida tāds pat liktenis. „No cietuma un ubaga spieķa neatsakies”.

Aprīlis 2003

   ---Atpakaļ  Turpmāk---


Hosted by uCoz