KRIEVU LAIKI

 
  Krievu laiki
Uz galveno      LAT  KR  ENG
80.gadu fotogrāfijas
Latvija šodien
Reportāža  1  2  3  4  5  6  7
Latviešu ēdieni
Latviešu sakāmvārdi (kr.v.)
Vecmāmiņas lāde
Ģeogrāfija (kr.v.)
Informācija (kr.v.)
Viesu grāmata
Forums

 

 

 

 

 ---Atpakaļ  Turpmāk---

Aukstā februāra dienā ir patīkami pastaigāties pa Daugavas krastmalu. Antivandāļu soliņi un antivandāļu miskastes ir to saglabātības garantija. Ja soliņi nebūtu no metāla, bet gan koka uzņēmīgie rīdzinieki sen tos aiznestu projām kā malku. Protams, salā nav iespējams sēdēt uz metāla soliņiem, toties tie skaisti izskatās. Betona atkritumu urnas arī neaizvilksi projām atšķirībā no metāla urnām, kuras var samainīt pret puslitru atšķaidīta spirta tuvākajā blusu tirgū.

Pēdējos simts gados Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju dzīvē maz kas ir mainījies. Daudzi no viņiem joprojām dzīvo tādās nabadzīgās, tā saucamajās, īres mājās. No ērtībām tualete kāpņu telpā, viena uz četriem dzīvokļiem. Pa istabām, nebaidoties no cilvēkiem , pastaigājas žurkas. Vairākus gadus atpakaļ bija gadījums, kad žurka gulošam bērnam nograuza degunu. No rīta vajag ātri iet ārā cauri pēc kaķa čurām un cilvēka ekskrimentiem smaržojošām ieejas durvīm: uz galvas var uzkrist ķieģelis no brūkošās sienas vai nokrist gabals sarūsējušas ūdens notekcaurules. Tādu māju iedzīvotājiem vēl ir slikts ieradums tieši pa logu mest ārā maisus ar atkritumiem un ēdienu atliekām. Tāpēc krēslainajos pagalmos-akās ir tāda pati neciešama smaka kā pie parādes ieejas.

Un tomēr civilizācija pamazām ir atnākusi arī pie mums uz Latviju. Rīgā un citās lielajās pilsētās arvien biežāk var redzēt Rietumu pasaules iezīmi - bankomātus. Runa nav par to, ka mēs esam novērtējuši plastikāta naudas ērtumu un nevaram bez tās dzīvot, nē, iemesls ir daudz prozaiskāks. Daudzos uzņēmumos naudu neizmaksā kasē algas dienā, bet vienkārši pārskaita to darbiniekiem uz bankas kontu. Tādējādi, ekonomē uz kasiera likmi, kas tādā gadījumā nav vajadzīgs. Tāpēc Latvijā vērojama tāda aina: sētnieks vai apkopēja lepojas ar kredītkartēm (saņēma savus 100 dolārus un priecīgi) un biznesmenis ar gumiju aptvertu banknošu paciņu kabatā.

Iepazīstieties: tas ir Ivars, invalīds, bez mājām, bez dokumentiem, bez pabalstiem un draugiem. Dzīvo uz ielas, tāpat kā tūkstoši citu Latvijas pilsoņu. Bet ko man vēl darīt, žēlojas Ivars, pasi pazaudēju. Lai to atjaunotu, jābrauc uz Valmieru, kur esmu dzimis. Biļeti jānopērk, jānomaksā nodevas par jauno pasi, vispār, jānopelna apmēram divdesmit latu (apmēram 50 eiro). Bet bez pases darbā neņem. Apburtais loks.

 

2003. gada februāris

 ---Atpakaļ  Turpmāk---


Hosted by uCoz