|
|
Rīgas ielās kā sēnes pēc radioaktīva lietus aug
degvielas uzpildes stacijas. Kā likums, tā ir degvielas uzpildes
stacija un neliels veikaliņš Te var arī bez maksas piepūst riepas un
nomazgāt mašīnas logus. Degvielas uzpildes stacijas noteikums ir
tāds: sākumā uzpildies, pēc tam ej maksāt. Visas Latvijas degvielas
uzpildes stacijas: Shell, Neste, Statoil, Lukoil pārdod
Krievijas benzīnu. Tāpēc nav nekādas nozīmes, kurā no tām
uzpildīties. 95. benzīna litrs vidēji maksā 0,65 dolāri. Runā, ka
pēc Latvijas iestāšanās ES, tas maksās divreiz dārgāk. |
|
Rīgas centrā, tieši uz ielas var iekost belašus un
uzdzert tiem koka-kolu. Ja kādam interesē, lūk, cenrādis (fotogrāfijā
tas ir oranžā krāsā): belaši – 0,3 dolāri, čebureks – 0,5 dolāri,
hotdogs, hamburgers, pica – 0,57 dolāri, pīrādziņš ar kāpostiem – 0, 2
dolāri, kokakolas pudele – 0,5 dolāri. Blakus pārdevējai, acīmredzot,
stāv saimnieks, nedraudzīgi spīdinot uz manu pusi zelta zobu.
Visdrīzāk, viņš tumši zaļajā sporta somā, kas stāv pie viņa kājām, ir
atnesis kārtējo karstu belašu partiju. Labu apetīti!
|
 Bet
tagad pārcelsimies uz r5ajonu, kur es dzīvoju – uz Purvciemu. Tur mums
ir savi orientieri. Virkne baltu māju, vidū-pa labi ir viens no tādiem
orientieriem – „Lielais Ķīnas mūris”’. Tur, kur beidzas „mūris”, pa
labi redzams (daļēji) vēl viens orientieris – veikals „Mauzolejs”, tā
nosaukts tāpēc, ka tas arhitektoniski atgādina Ļeņina mauzoleju. Tieši
zem mums – Mēbeļu nama, attiecīgi, mēbeļu veikala jumts. Māja-tornis
bez stikliem – pa labi, tā ir padomju laikā līdz galam neuzbūvēta
dzīvojamā māja. Pie mums Purvciemā tādu ir daudz. Kādreiz pastāstīšu,
kas dzīvo tādās mājās. |
|
Aspazijas bulvārī (bijušais Padomju bulvāris) es
nofotografēju policijas „busiņu”. Latvijas iedzīvotājiem piedāvā
zvanīt pa norādīto telefonu un ziņot par gatavoto vai notikušo
noziegumu. Anonimitāte tiek garantēta. Blakus ir Galvenā policijas
pārvalde. Šīs ēkas apakšējā, puspagraba stāvā ir iepriekšējās
aizturēšanas kameras. Ja Jūs izsauc uz nopratināšanu, tad visdrīzāk
jūs izsauc uz nopratināšanu šeit Aspazijas bulvārī.
|
|
Pa Rīgas ielām klejo Krievijas centrālo televīzijas
kanālu korespondenti. Nesaprotu, kāpēc mēs viņiem esam iepatikušies.
Viņi taisni vai šaudās pa pilsētām un ciemiem un filmē, filmē, filmē.
Viņiem neviens netraucē to darīt. Attēlā, spriežot pēc cipara „1” uz
televīzijas kameras, tas ir Krievijas 1. televīzijas kanāls, tā
saucamā „Centrālā televīzija”. Gandrīz katru dienu pa vienu no
Krievijas telekanāliem (bet manā kabeļtelevīzijā to ir apmēram 10) es
redzu kārtējo reportāžu no Latvijas.
2002. gada decembris |
|
---Atpakaļ Turpmāk---
|
|
|
