|
|
Goda sardze pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Zaldātu
automāti nav pielādēti, bez “magazīnām”. Tas tomēr ir pilsētas
centrs, visapkārt ir ļaudis. Lieta tāda, ka liela daļa Latvijas
iesaukuma vecuma jauniešu lieto narkotikas. Kokaīnu pie mums uzskata
par “nekaitīgu”, to pāri robežai ieved kilogramiem. Acīmredzot ,
tāpēc zaldātiem patronas nedod. Goda sardzi te nolika uzreiz pēc
Latvijas neatkarības iegūšanas. Sākumā goda sardzi ietērpa Otrā
Pasaules kara laika vācu vērmahta uniformā. Vairākus gadus baidīja
tūristus ar ragainajām fašistu kaskām. Pēc tam pirms Amerikas
prezidenta ierašanās (ASV, kā zināms, karoja pret Hitleru) Latvijā
nomainīja formu pret attēlā redzamo. |
Vandālisma apmēri mūsdienu Latvijā ir vienkārši
briesmīgi. Lauž visu, ko var salauzt. Un nes projām. Ja nevar
aiznest, tad vienkārši padara lietošanai nederīgu. Kā, piemēram, šī
transporta pietura uz tilta pār Daugavu. Kādai reklāmas firmai
ienāca prātā uzstādīt Rīgā autobusu pieturas ar stikla sienām, lai
tur izvietotu savu reklāmu. (Par reklāmu Latvijā ir īpaša runa,
kādreiz es aplūkošu šo jautājumu sīkāk). Tādējādi, lūk, vairums
transporta pieturu Rīgā izskatās tā kā šajā attēlā.
|
No
visā bijušā PSRS pazīstamās mopēdu rūpnīcas “Sarkanā zvaigzne”
šodien ir palikušas tikai sienas. Jaunie saimnieki izveda no
rūpnīcas visu...
Lūk,
tādā stāvoklī šodien atrodas bijušie cehi, kur ražoja populāros
mopēdus “Rīga”. Pievērsiet uzmanību attēlam:
ne tikai izvesti visi darbgaldi un iekārtas, nogriezti gaismas
ķermeņi no griestiem un apkures radiatori no sienām, pat grīdas
plāksnes ir paņemtas, lai tiktu līdz elektrības
kabeļiem, kas satur krāsaino metālu. |
Latvijas “pamatnācija” tautiskajos tērpos. Tagad
viņi atpūšas, bet vakarā dziedās un dejos (Dziesmusvētku foto, par
ko es stāstīju agrāk.)
2003. jūlijs. |
|
---Atpakaļ Turpmāk--- |
|
|
