|
Vasaras vidū Latvija svinēja Dziesmusvētkus. To
sākums ir vācu bruņinieku turnīros, kas sastāvēja no divām daļām –
bruņinieku turnīrs, plus balāžu dziedāšana.
Pakāpeniski bruņinieku turnīri beidzās, bet
balāžu dziedāšana palika un pārveidojās
tautas dziesmu koru karos”. Tas notiek uz
Lielās estrādes Mežaparkā, kur var ietilpt 20 tūkstoši skatītāju un
gandrīz tikpat daudz izpildītāju. Krievi uz šiem svētkiem lūkojas ar
skaudību – viņiem tādu nav.
|
|
Manuprāt, uzjautrinoša fotogrāfija. Es to saucu
“Ivans un Jānis. Draudzība”.
Padomju laikos tā stāvēja uz Lielās estrādes. Tagad tā noslēpta
vienā no tālākajiem un klusākajiem Mežaparka nostūriem.
Uz koru uzstāšanos atbrauc daudz ciemiņu Lūk, arī
Latvijas prezidenta limuzīns stāv. 
Dziesmusvētku
laikā, kas ilgst gandrīz nedēļu, visus, kas neatbilst augstajiem
Eiropas standartiem, nosūta aiz restēm. Lai neapkauno Latviju
Eiropas viesu un tūristu priekšā. |
Pirms Dziesmusvētkiem pat speciālu likumu pieņēma
“Par sabiedriskās kārtības uzturēšanu”. Tagad Rīgā ir aizliegts uz
ielas dzert alu no pudeles, gulēt un sēdēt zālienā parkos,
klausīties skaļu mūziku pēc 11 vakarā, zīlēt un vēl daudz ko, uzreiz
visu nevar atcerēties. Cilvēkiem kaut kā jāizlokās, jāslēpj pudeles
plastmasas maisiņos vai kā, piemēram, šis cilvēks – guļ uz plikas
zemes.
Ja
Rīgas centrā, parkos un skvēros viss ir pieklājīgi un cēli, pēc
Eiropas modes, tad pilsētas nomalēs viss ir pa vecam. Vairumā
pirmskara, tā saucamo pirmsrevolūcijas māju, ko apbrīno atbraukušie
tūristi, vēl joprojām nav nekādu ērtību. T.i., “ērtības” ir, tikai
kā mēs sakām: “ērtības pagalmā”. Lūk, arī šīs daudzdzīvokļu māja
iedzīvotājiem, lai nokārtotos, jāskrien ārā no mājas. Vasarā vēl
nekas, bet ziemā 30 grādu temperatūrā...
|
