|
|
Savā vēstījumā es diezgan bieži atgriezīšos rajonā,
kurā es dzīvoju. Saprotams, kāpēc: ziemā īpaši apkārt nebraukāsi
(auksti, slidens), tāpēc nākas meklēt ko interesantu līdzās mājai.
Uzminiet, kas attēlots fotoattēlā? Šī milzīgā ēka no gofrēta tērauda
ir nekas cits kā baznīca. To nesen uzcēla Purvciemā. To sauc –
„Baznīca Jaunā paaudze”. |
|
Šogad
Latvijā notiks Eirovīzijas konkurss. Mūsu tautiete Marija Naumova (Marie
N) iepriekšējā konkursā ieņēma pirmo vietu. Godīgi sakot, te Latvijā
saķēra galvu – naudas šim pasākumam nemaz nav. Tāpēc Marija, kad
atgriezās no konkursa mājās, pirmkārt,
atvainojās Latvijas tautai, ka uzvarēja konkursā un piespieda mūs
visus apmaksāt nākošā konkursa
norisi (tāda, lūk, kārtība: kādas valsts
pārstāvis uzvar konkursā, tur arī notiek nākošais konkurss). To nolēma
organizēt pēc iespējas lētāk. Tāpēc, lūk, šis lielais angārs (slēgtais
futbola kluba „Skonto” stadions) arī būs vieta, uz kurieni pavasarī
sabrauks muzikanti un izpildītāji. Starp citu, biļetes ir diezgan
dārgas – no 80 līdz 160 dolāriem (pie vidējās vietējās algas 200
dolāri mēnesī) |
|
Ja
atstājot aiz muguras „Skonto” stadionu, braukt no Rīgas centra tajā
pašā virzienā, tad agri vai vēlu nokļūsi Sarkandaugavā (Krasnaja Dvina).
Rajona centrs, tā dominante ir Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca, ko
tautā biežāk sauc par „trakomāju”. Attēlā: starp daudzskaitlīgajiem
korpusiem, kas tradicionāli nokrāsoti dzeltenā krāsā, atrodas
skulpturāla kompozīcija ar neoficiālu nosaukumu „fāzes nobīde”. |
|
„Skatieties, skatieties, ko viņi izdarīja ar mūsu
mīļoto kinoteātri,” iesaucās pusmūža sieviete ar iepirkuma maisiņiem,
ieraugot mani ar fotoaparātu. Jā, tie, kas atceras Sarkandaugavu, diez
vai šajās sienās ar nolupušo krāsu, ar sniegu apsnigušu un gružiem uz
kāpnēm atpazīs savulaik pazīstamo kinoteātri „Sarkandaugava”. Liekas,
tas bija viens no nedaudzajiem kultūras centriem šajā Dieva
aizmirstajā Rīgas rajonā. Tagad ieeja aizsista ar finiera plāksnēm,
bet sētnieki pat neuzskata par vajadzīgu novākt sniegu un izsmēķus.
Gan te
gan tur ar tukšām logu acīm rēgojas pamesto māju pussapuvušie skeleti.
Bet kādreiz te dzīvoja cilvēki.
2003. gada janvāris |
|
---Atpakaļ
Turpmāk---
|
|
|
